.

Custom Search

Rūnas




Kas ir rūnas? Rakstības veids? Kādas noslēpumainas informācijas zīmes? Ornaments? Bet varbūt jāsaskata līdzības starp vārdiem rūnas un runas. Vai rūnas ir kādu runu pieraksts? Ir neskaitāmi daudz minējumu.




Var teikt, ka arī Latvijas teritorijā senatnē ir bijuši rūnu rakstu paraugi. Mūsdienās Latvijā ir vairākas garīgas kustības, kuras izmanto rūnu rakstus savā garīgajā praksē. Rūnu raksti ir salīdzināmi ar Taro kārtīm. Arī to izmantojums ir līdzīgs. Rūnu raksti vēljoprojām nav atšifrēti, un kā līdziniekus piemin gan feniķiešu, gan sengrieķu, gan etrusku rakstus Eiropas dienvidos vai senās māju zīmes Latvijas teritorijas senkultūrā. Bet tikpat labi šo rakstu zīmju noslēpumu varētu salīdzināt ar neatšifrētajām zīmēm uz senajiem Divupes vai Indas krasta kultūru zīmodziņiem. Tiek meklētas līdzības arī Amerikas etnisko kultūru tradīcijās. Tātad- plaša amplitūda.


Tās noslēpumainību vairo arī senajām kultūrām bieži piemītošais fakts, ka rakstu zīmēm ir plašs saturs un plašs lietojums. Tās var apzīmēt gan burtu, gan zilbi, gan vārdu vai pat teikumu. Tajā pašā laikā tās var apzīmēt arī ciparu vai ko tamlīdzīgu. Tāpēc ir jāatrod sistēma, kādā mēs šīs zīmes lasām un kā lasām to, ka viena un tā pati zīme apzīmē kādu konkrētu burtu vai vārdu, ciparu, krāsu, skaņu utt. Kāpēc tieši šie ir pieņemti kā vienādas lietas? Un kā dabā šis lietas ir nolasāmas? Šādas mistifikācijas ir saistītas galvenokārt ar senebreju, sengrieķu alfabētiem, bet tikpat labi ar seno austrumu rakstiem, piemēram, sanskritu vai Ķīnas hieroglifiku, vai ar senās Ēģiptes vai senās Divupes rakstiem.


Rūnu raksti tradicionāli tiek saistīti ar vikingiem, ķeltiem vai druīdiem. Populārs objekts, ar kuru tiek saistīts druīdu vārds, ir Britu salu dienvidos esošais Stounhendžas komplekss ar visu tā mistifikāciju (arī vēl tikai minējums). Tāpēc, meklējot Latvijas paralēles, reizē ar citām druīdu apmeklējumu liecībām mūsu zemē tiek meklēta arī Stounhendžai līdzīgu objektu klātbūtne.


Vēsturiski rūnu izcelsmes jautājums nav noskaidrots. Ir, protams, versijas, kuras runa gan par kādu mistiski senu laiku, piemēram, kā gadījumā ar I-Czin mācību vai Ķīnas hieroglifiku, gan par laiku ap 550.-650. g. p. m. ē., gan par laiku ap 5. gs. p. m. ē., 8. gs. m. ē.utt. Rūnu rakstu alfabētā ir bijušas gan 18, gan 22, 23, 24, 28 un 33 zīmes. Patlaban populārākās ir 18 un 24 zīmju sistēmas. Pirmo parasti sauc par Armanenu, otro- par Futharku .





Sākot ar 19.gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu, rūnas strauji ir kļuvušas populāras. Vieni no pirmajiem, kuri rūnu filozofiju ir centušies padarīt par ļoti svarīgu, ir filozofi, kuri lika pamatus vācu nacisma kustībai. Piemēram, Tules (šis vārds apzīmē tālu ziemeļu zemi, no kuras cēlusies cilvēku supercivilizācija) biedrībā, kuru dibināja Gvido fon Lists, Armaniskās sistēmas autors, aktīvi biedri bija gan Ādolfs Hitlers, gan Hermanis Gērings un Heinrihs Himlers. Principā šī kustība bija opozīcijā komunistu internacionālismam, kura filozofiskās saknes meklējamas, ticamāk, tālo austrumu senajās mācībās.


Rūnas ir rakstība. Tās mēs varam uztvert vienīgi kā rakstu zīmes, taču tās tika izmantotas un to saturiskā ietilpība ir ļoti tuva ķīniešu I-Czin sistēmai. Pat to leģendārā izcelsme ir līdzīga. I-Czin heksagrammas kādreiz tika veidotas ar eikalipta lapām, un tās sastāvēja, no pārtrauktām vai nepārtrauktām svītrām. Rūnas tika izveidotas no kociņiem, pārtraukto-nepārtraukto līniju vietā bija īsas un garas līnijas. To savstarpējās attiecības ir līdzīgi runājošas un filozofiskas. Katrai rūnai ir savs saturiskais teksts, kas izsaka savu filozofiju. Saīsinātā veidā tas varētu izskatīties aptuveni šādi:
Katra zīme var palīdzēt kādā konkrētā gadījumā, ja to lieto kā talismanu. Tādējādi rūnas tiek jau izmantotas maģiskos nolūkos. Rūnu mācība ir viena no eiropeiskākajām.